@prefix dbpprop:	<http://dbpedia.org/property/> .
@prefix dbpedia:	<http://dbpedia.org/resource/> .
dbpedia:Altaic_languages	dbpprop:child	dbpedia:Turkic_languages .
@prefix rdf:	<http://www.w3.org/1999/02/22-rdf-syntax-ns#> .
@prefix opencyc:	<http://sw.opencyc.org/2008/06/10/concept/> .
dbpedia:Turkic_languages	rdf:type	opencyc:Mx4rvViVQJwpEbGdrcN5Y29ycA .
@prefix ns4:	<http://dbpedia.org/class/yago/> .
dbpedia:Turkic_languages	rdf:type	ns4:Class107997703 ,
		ns4:TurkicPeoples ;
	dbpprop:name	"Turkic"@en .
@prefix owl:	<http://www.w3.org/2002/07/owl#> .
dbpedia:Turkic_languages	owl:sameAs	<http://rdf.freebase.com/ns/guid.9202a8c04000641f800000000003b02c> ,
		opencyc:Mx4rwOkmeZwpEbGdrcN5Y29ycA .
@prefix foaf:	<http://xmlns.com/foaf/0.1/> .
@prefix ns7:	<http://en.wikipedia.org/wiki/> .
dbpedia:Turkic_languages	foaf:page	ns7:Turkic_languages ;
	dbpprop:reference	<http://titus.fkidg1.uni-frankfurt.de/didact/karten/turk/turklm.htm> ,
		<http://www.tdk.org.tr/lehceler/Default.aspx> ,
		<http://www.umich.edu/~turkish/langres_turkic.html> ,
		<http://dict.yulghun.com/> ,
		<http://www.turkiclanguages.com/www/classification.html> ,
		<http://turkic-languages.scienceontheweb.net/> .
@prefix rdfs:	<http://www.w3.org/2000/01/rdf-schema#> .
dbpedia:Turkic_languages	rdfs:label	"Turkkilaiset kielet"@fi ,
		"L\u00EDnguas turcomanas"@pt ,
		"\u0422\u044E\u0440\u043A\u0441\u044C\u043A\u0456 \u043C\u043E\u0432\u0438"@uk ,
		"Tyrkiske spr\u00E5k"@no ,
		"Turkic languages"@en ,
		"Lingue turche"@it ,
		"\u7A81\u53A5\u8BED\u65CF"@zh ,
		"Langues turques"@fr ,
		"Turksprachen"@de ,
		"Turkick\u00E9 jazyky"@cs ,
		"Turkspr\u00E5k"@sv ,
		"Limbi turcice"@ro ,
		"Lenguas t\u00FArquicas"@es ,
		"\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E"@ja ,
		"T\u00FCrk dilleri"@tr ,
		"Turkse talen"@nl ,
		"T\u00F6r\u00F6k nyelvek"@hu ,
		"\u0422\u044E\u0440\u043A\u0441\u043A\u0438\u0435 \u044F\u0437\u044B\u043A\u0438"@ru ,
		"Lleng\u00FCes turqueses"@ca ,
		"J\u0119zyki tureckie"@pl .
@prefix dbpedia-owl:	<http://dbpedia.org/ontology/> .
dbpedia:Turkic_languages	dbpedia-owl:thumbnail	<http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0a/Map-TurkicLanguages.png/200px-Map-TurkicLanguages.png> ;
	dbpprop:abstract	"A t\u00F6r\u00F6k vagy t\u00FCrk nyelvek egy k\u00F6r\u00FClbel\u00FCl 30 nyelvb\u0151l \u00E1ll\u00F3 nyelvcsal\u00E1d, mely az altaji nyelvcsal\u00E1dba tarozik \u00E9s Kelet-Eur\u00F3p\u00E1t\u00F3l Szib\u00E9ri\u00E1ig \u00E9s Nyugat-K\u00EDn\u00E1ig h\u00FAz\u00F3d\u00F3 ter\u00FCleten \u00E9l\u0151 t\u00F6r\u00F6k n\u00E9pek besz\u00E9lik, \u00F6sszesen k\u00F6r\u00FClbel\u00FCl 180 milli\u00F3an. A legt\u00F6bben, a t\u00F6r\u00F6k n\u00E9pek mintegy 40%-a, az t\u00F6r\u00F6korsz\u00E1gi t\u00F6r\u00F6k nyelvet besz\u00E9li."@hu ,
		"\u7A81\u53A5\u8A9E\u65CF\u662F\u963F\u723E\u6CF0\u8A9E\u7CFB\u4E2D\u6700\u5927\u4E00\u500B\u5206\u652F\uFF0C\u53EF\u4EE5\u7D30\u5206\u70BA40\u7A2E\u8A9E\u8A00\u3002\u8A9E\u65CF\u5167\u5404\u6210\u54E1\u8A9E\u8A00\u4E4B\u9593\u975E\u5E38\u76F8\u4F3C\uFF0C\u6240\u4EE5\u4ED6\u5011\u5927\u90FD\u53EF\u4EE5\u5728\u4E0D\u7528\u7FFB\u8B6F\u7684\u60C5\u6CC1\u4E0B\u4E92\u76F8\u6E9D\u901A\u3002\u7A81\u53A5\u8A9E\u65CF\u7684\u8A9E\u8A00\u4EBA\u53E3\u5206\u5E03\u884C\u5EE3\uFF0C\u5F9E\u897F\u5230\u6771\u7531\u6771\u6B50\u4E00\u76F4\u4F38\u5C55\u5230\u897F\u4F2F\u5229\u4E9E\u53CA\u4E2D\u570B\u897F\u90E8\u7684\u65B0\u7586\u7DAD\u543E\u723E\u81EA\u6CBB\u5340\u3002 \u5728\u901940\u591A\u7A2E\u8A9E\u8A00\u65B9\u9762\uFF0C\u4EE5\u571F\u8033\u5176\u8A9E\u7684\u4F7F\u7528\u7A0B\u5EA6\u6700\u591A\u3002 \u7A81\u53A5\u8A9E\u65CF\u7684\u6210\u54E1\u90FD\u662F\u81A0\u7740\u8BED\uFF0C\u800C\u4E14\u90FD\u5B58\u6709\u5143\u97F3\u548C\u8AE7\u3002 \u7A81\u53A5\u8A9E\u662F\u4E2D\u570B\u53F2\u4E0A\u7B2C\u4E00\u500B\u904A\u7267\u6C11\u65CF\u7684\u6587\u5B57\u3002"@zh ,
		"Le groupe des langues turques (ou langues turquiques pour distinguer la famille des langues du turc moderne] appartient \u00E0 la famille des langues alta\u00EFques. Il comprend une trentaine de langues r\u00E9parties dans une vaste r\u00E9gion allant de l'Europe de l'est \u00E0 la Sib\u00E9rie et \u00E0 l'ouest de la Chine. On estime que 200 millions de personnes pratiquent une langue turque comme langue maternelle, et plusieurs dizaines de millions suppl\u00E9mentaires comme seconde langue."@fr ,
		"As l\u00EDnguas turcomanas ou turcas, tamb\u00E9m ditas t\u00FArquicas, t\u00FArcicas, ou ainda turco-t\u00E1rtaras, formam um ramo da fam\u00EDlia de l\u00EDnguas altaicas, totalizando cerca de trinta idiomas, falados do Leste Europeu at\u00E9 a parte mais ocidental da China e norte da Sib\u00E9ria, com cerca de 140 milh\u00F5es de falantes nativos. Divide-se em cinco ramos principais: o kiptchak, o oguz, o arghu, o uigure e o siberiano. Entre as principais l\u00EDnguas turcomanas est\u00E3o o turco, o azeri, o turcomeno, o cazaque, o uzbeque, e o quirguiz."@pt ,
		"Turkkilaiset kielet ovat noin kolmekymment\u00E4 kielt\u00E4 sis\u00E4lt\u00E4v\u00E4 kieliryhm\u00E4. Turkkilaiset kielet ovat l\u00E4heist\u00E4 sukua kesken\u00E4\u00E4n, sill\u00E4 niiden uskotaan eriytyneen verrattain my\u00F6h\u00E4\u00E4n, ajanlaskun alun aikoina. Turkkilaiset kielet ovat varmuudella sukua vain kesken\u00E4\u00E4n: ne on joskus yhdistetty mongoli- ja tunguusikielten kanssa altailaiseksi kielikunnaksi, mutta t\u00E4m\u00E4 on j\u00E4\u00E4nyt todistamattomaksi hypoteesiksi. Niit\u00E4 puhuu moninainen ihmisten kirjo, noin 140 miljoonaa, laajalla alueella It\u00E4-Euroopasta Siperiaan ja aina l\u00E4ntiseen Kiinaan saakka. Turkkilaiset kielet ovat l\u00E4ht\u00F6isin suppealta alueelta Keski-Aasiasta, josta ne levisiv\u00E4t laajalle alueelle varhaiselta keskiajalta alkaen. Turkkilaiset kielet ovat agglutinoivia, ja niille on ominaista vokaaliharmonia. Turkkilaisiin kieliin on omaksuttu piirteit\u00E4 erityisesti kiinasta, iranilais- ja arabikielist\u00E4. Turkkilaisista kielist\u00E4 puolestaan on piirteit\u00E4 kulkeutunut Kaakkois-Kiinaan ja Ven\u00E4j\u00E4n pohjoisimpiin osiin"@fi ,
		"Tyrkiske spr\u00E5k, snakkes av ca. 2,5 % av menneskeheten. Det er navnet p\u00E5 ei gruppe spr\u00E5k som utgj\u00F8r en egen spr\u00E5kfamilie, akkurat som sibotibetanske spr\u00E5k, indoeuropeisk, uralsk og semittisk, for \u00E5 nevne de spr\u00E5kfamiliene som tyrkiske spr\u00E5k er i n\u00E6rkontakt med. Tyrkiske spr\u00E5k omfatter alts\u00E5 langt flere spr\u00E5k enn Tyrkia-tyrkisk som blir brukt blant annet i Tyrkia. Tyrkiske spr\u00E5k er sannsynligvis beslekta med mongolsk, i den altaiske spr\u00E5kfamilien. Det vil si at det kan v\u00E6re grunn til \u00E5 anta at de nevnte spr\u00E5ka har et felles utgangspunkt langt tilbake i tid. Tyrkisk oppviser ogs\u00E5 betydelige grammatiske likheter b\u00E5de med uralske spr\u00E5k som samiske og samojediske spr\u00E5k og visse indianerspr\u00E5k som quechua, men det er ikke historisk mulig \u00E5 p\u00E5vise historisk slektskap mellom disse spr\u00E5ka og tyrkisk. Kjennetegna p\u00E5 tyrkiske spr\u00E5k er at de er agglutinerende, at verbalet i relativsetninger og nominalsetninger blir uttrykt med partisipp, at verbalet i den f\u00F8rste av to likestilte setninger ofte skjer ved hjelp av konverb, og at de oppviser varierende utslag av det omseggripende fenomenet vokalharmoni. I tillegg har de aller fleste tyrkiske spr\u00E5k setningsbygningen SOV, alts\u00E5 subjekt f\u00F8r objekt f\u00F8r verbal, til liks med nordsamisk og lulesamisk i Norge, og til forskjell fra norsk og s\u00F8rsamisk som har SVO. Tyrkiske spr\u00E5k har kasus, men ingen form for grammatisk kj\u00F8nn. Ikke engang i pronomen skiller en p\u00E5 tyrkisk mellom han, hun og det. Agglutinasjon (alts\u00E5 \"liming\") vil si \u00E5 b\u00F8ye ord med endelser, ogs\u00E5 kalt suffiks. I norsk har en ogs\u00E5 endelser blant annet for bestemt form av substantiv og presens av verb, men i tyrkiske spr\u00E5k er dette den vanligste m\u00E5ten \u00E5 omdanne ord p\u00E5, b\u00E5de n\u00E5r det gjelder b\u00F8ying og ordavledning. Sv\u00E6rt mange suffiks kan limes p\u00E5 ordstammen. Prefiks (som an- og be- p\u00E5 norsk)og infiks (som konsonantforlenging inni arabiske ord) fins ikke p\u00E5 tyrkisk. B\u00F8ying med omlyd (som mann--menn og dra--dro p\u00E5 norsk) fins heller ikke i tyrkiske spr\u00E5k. Dette bidrar til en sterk grammatisk regelmessighet som kan v\u00E6re en fordel n\u00E5r en l\u00E6rer et tyrkisk spr\u00E5k. Vokalharmoni er det grammatiske uttrykket for assimilasjon satt i system. En videre betegnelse som ogs\u00E5 omfatter konsonantharmonien er utrykket morfofonologiske endringer. Det dreier seg alts\u00E5 om regelrette lydvariasjoner i suffiksene. Tommelfingelregelen er at vokalene i tyrkiske suffiks, med f\u00E5 unntak, alltid tenderer mot \u00E5 likne den siste vokalen i ordet de limes p\u00E5. Men vokalharmonien gj\u00F8r seg ogs\u00E5 gjeldende i tyrkiske grunnord."@no ,
		"Le lingue turche, o turciche, constituiscono una famiglia linguistica di circa trenta lingue, parlate su un'area che spazia dall'Europa orientale alla Siberia e la Cina occidentale da una comunit\u00E0 stimata di 140 milioni di madrelingua, e decine di milioni di locutori come seconda lingua. La lingua turcofona maggiormente parlata \u00E8 il turco, lingua ufficiale della Turchia. Le lingue turche sono tradizionalmente considerate esser parte della famiglia linguistica delle lingue altaiche. La famiglia delle lingue turche manifesta armonia vocalica, \u00E8 composta da lingue agglutinanti, e la struttura della frase \u00E8 di tipo SOV. Per secoli i popoli di lingue turche si sono spostati e mescolati per gran parte dell'Eurasia e le loro lingue sono state influenzate sia dai mutui contatti sia dalle lingue con cui entrarono in contatto, particolarmente le lingue iraniche, le lingue slave e le lingue mongole. Questo fatto ha in qualche modo oscurato gli sviluppi storici di ciascuna lingua e sottogruppo linguistico della famiglia turca, e come conseguenza sono stati proposte diverse classificazioni delle lingue turche."@it ,
		"J\u0119zyki tureckie albo turkijskie - najliczniejsza podrodzina j\u0119zyk\u00F3w a\u0142tajskich, obejmuj\u0105ca oko\u0142o 140 mln m\u00F3wi\u0105cych. Zamieszkuj\u0105 oni obszar Azji Mniejszej, Zakaukazia, Azji \u015Arodkowej i Syberii, a tak\u017Ce Europy Wschodniej. Dziel\u0105 si\u0119 na nast\u0119puj\u0105ce grupy: bu\u0142garsk\u0105, oguzyjsk\u0105, kipczack\u0105, kar\u0142uck\u0105 czyli krachanidzk\u0105, p\u00F3\u0142nocnosyberyjsk\u0105 i po\u0142udniowosyberyjsk\u0105. Dawniej jedyn\u0105 nazw\u0105 na t\u0119 rodzin\u0119 j\u0119zykow\u0105 u\u017Cywan\u0105 w polskiej turkologii by\u0142 termin \"j\u0119zyki tureckie\". Dzi\u015B coraz cz\u0119\u015Bciej stosuje s\u0119 jednak termin \"j\u0119zyki turkijskie\" - czynnie wprowadzony do turkologii przez Henryka Jankowskiego (Pozna\u0144) - co pozwala \u0142atwo rozr\u00F3\u017Cnia\u0107 pomi\u0119dzy dwoma poziomami taksonomicznymi, np. w sformu\u0142owaniu \"wyraz turkijski\" (tak jak \"wyraz s\u0142owia\u0144ski\") i \"wyraz turecki\" [=w j\u0119zyku Turcji] . Najstarsze inskrypcje, pochodz\u0105ce z pocz\u0105tk\u00F3w VIII wieku, odnaleziono w Mongolii, gdzie powsta\u0142 pierwszy organizm pa\u0144stwowy lud\u00F3w tureckich, tzw. Pierwszy, a potem te\u017C Drugi Kaganat (Staro)Turecki. S\u0105 to g\u0142\u00F3wnie inskrypcje nagrobne zapisane tzw. alfabetem runicznym (niemaj\u0105cym zwi\u0105zku z runami skandynawskimi - nazwa oddaje jedynie ich podobny wygl\u0105d, co si\u0119 t\u0142umaczy tym, \u017Ce zar\u00F3wno w Skandynawii, jak i w Kaganacie Starotureckim pismem tym pisano na kamieniu, kt\u00F3rego twardo\u015B\u0107 wymusza\u0142a u\u017Cycie linii prostych i kanciastych i r\u00F3wnoczesne unikanie kszta\u0142t\u00F3w kr\u0105g\u0142ych i \u0142ukowatych). J\u0119zyk staroturkijski po\u015Bwiadczony w napisach runicznych jest ju\u017C jednak w pe\u0142ni ukszta\u0142towanym, artystycznym j\u0119zykiem literackim (pe\u0142ni\u0142 on finkcj\u0119 ponaddialektalnego literackiego koine), tote\u017C wysoce pradwopodobny jest domys\u0142, \u017Ce istnia\u0142y te\u017C jakie\u015B znacznie wcze\u015Bniejsze zabytki w tym j\u0119zyku, kt\u00F3re jednak - by\u0107 mo\u017Ce jako zapisane na mniej trwa\u0142ym ni\u017C kamie\u0144 materiale - nie zachowa\u0142y si\u0119 do naszych czas\u00F3w. Turkijski alfabet runiczny zosta\u0142 odcyfrowany przez uczonego du\u0144skiego, Vilhelma Thomsena w ko\u0144cu XIX w. - sukces ten mo\u017Cna uzna\u0107 za jeszcze wi\u0119kszy ni\u017C odczytanie hieroglif\u00F3w egipskich, jako \u017Ce w czasach Thomsena nie wiedziano nawet, w jakim j\u0119zyku s\u0105 teksty spisane tym pismem; nie wiedziano te\u017C, czy jest to pismo alfabetyczne, sylabowe czy hieroglificzne, ani w jakim kierunku nale\u017Cy je czyta\u0107 (np. z prawa na lewo, z g\u00F3ry w d\u00F3\u0142 itd.). Klasyfikacja j\u0119zyk\u00F3w tureckich: j\u0119zyki a\u0142tajskie (ok. 152 mln) j\u0119zyki tureckie (ok. 140 mln) czuwaski (ok. 1,5 mln)(potomek bu\u0142garsko-tureckiego \u2020) j\u0119zyki wschodniotureckie sa\u0142arski saryg-ujgurski nowoujgurski (ze staroujgurskim \u2020) j\u0119zyki p\u00F3\u0142nocnosyberyjskie jakucki (ok. 300 tys. ) do\u0142ga\u0144ski (ok. 5 tys. ) j\u0119zyki po\u0142udniowosyberyjskie tuwi\u0144ski tofa szorski chakaski ojrocki (= a\u0142tajski w\u0142a\u015Bciwy) j\u0119zyki po\u0142udniowotureckie (= oguzyjskie) turecki (ok. 80 mln) z osma\u0144sko-tureckim turkme\u0144ski (ok. 6 mln) azerbajd\u017Ca\u0144ski (= azerski) (ok. 21 mln) gagauski (ok. 175 tys. ) j\u0119zyki kipczackie kipczacki uzbecki (ok. 15 mln) kirgiski (ok. 2 mln) kazachski (ok. 5,3 mln) karaka\u0142packi (ok. 350 tys. ) nogajski karaimski (ok. 100) baszkirski tatarski (ok. 6 mln) krymskotatarski (ok. 300 tys. ) j\u0119zyk cha\u0142ad\u017C (w Iranie) (stanowi prawdopodobnie sam w sobie odr\u0119bn\u0105 ga\u0142\u0105\u017A) Grupy i jezyki Liczba mowiacych Kraje Czuwaski1,8Rosja 1,8 milion, Kazachstan 22.000 JEZYKI KIPCZACKIE KaraimskiLitwa 20, Ukraina &lt;10, Polska &lt;10 Kumycki280.000Rosja Karaczajsko-Balkarski250.000Rosja Krymskotatarski500.000Ukraina 200.000, Uzbekistan 190.000, Kirgistan 40.000 Tatarski6,8 milionRosja 5.800.000 Uzbekistan 470.000, Kazachstan 330.000, Kirgistan 70.000, Tad\u017Cykistan 80.000, Turkmenistan 50.000, Ukraina 90.000, Azerbejd\u017Can 30.000etnik olarak Tatarzy: 6,6 milion Baszkirski2,2Rosja 1,8 milion, Uzbekistan 35.000, Kazachstan 20.000 Nogijski70.000Rosja Karaka\u0142packi400.000Uzbekistan Kazachski12Kazachstan 9,7 milion, Chiny 700,000, Uzbekistan 800.000, Rosja 650.000, Mongolia 100.000 Kirgiski4,2Kirgistan 3,8 milion, Uzbekistan 200.000, Chiny 200.000 JEZYKI OGUZYJSKIE Turecki+ 66 milionTurcja 58, Ba\u0142kany 1 milion, Irak 600.000, Cypr 180.000, Rosja 100.000, Niemcy 2,8 milion, \u015Brodkowa Avrupa 1.500.000 Gagauski250.000Mo\u0142dawia 170.000, Ba\u0142kany 50.000, Ukraina 20.000, Bu\u0142garia 10.000 Azerski30 milionIran 20 milion, Azerbejd\u017Can 8 milion, Turcja 500.000, Irak 500.000, Rosja 350.000, Gruzja 300.000, Armenia 200.000 Turkme\u0144ski6,8 milionTurkmenistan 3,8 milion, Iran 2 milion, Afganistan 500.000, Irak 250.000, Uzbekistan 250.000 Chorasa\u0144ski400.000 Chorasan (Iran, Kaszkajski1,5 milionIran Aynallu7.000\tIran Afszarski300.000Afganistan, Iran Salarski55.000Chiny JEZYKI UJGURSKIE Uzbecki25 milionUzbekistan 21 milion, Afganistan 1,5 milion, Tad\u017Cykistan 1 milion, Kirgistan 750.000, Kazachstan 400.000, Turkmenistan 300.000 Ujgurski 9,9 milion, Kirgistan 200.000, Kazachstan 200.000 JEZYKI SYBERYJSKIE Jakucki456.000Rosja Do\u0142ga\u0144ski5.000Rosja Tuwi\u0144ski200.000Rosja 170.000, Mongolia 30.000 Tofa\u2020Rosja Chakaski65.000Rosja A\u0142tajski75.000Rosja, Republika A\u0142taju) Szorski10.000Rosja, Republika A\u0142taju ARGU grubu Chalad\u017C42.000Iran }"@pl ,
		"\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E\uFF08\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u3057\u3087\u3054\uFF09\u306F\u3001\u4E2D\u592E\u30A2\u30B8\u30A2\u3092\u4E2D\u5FC3\u306B\u6771\u30E8\u30FC\u30ED\u30C3\u30D1\u304B\u3089\u30B7\u30D9\u30EA\u30A2\u306B\u81F3\u308B\u5E83\u5927\u306A\u5730\u57DF\u3067\u8A71\u3055\u308C\u308B\u3001\u8A00\u8A9E\u7CFB\u7D71\u3092\u540C\u3058\u304F\u3059\u308B\u8AF8\u8A00\u8A9E\u306E\u7DCF\u79F0\u3067\u3042\u308B\u3002\u5206\u5E03\u306E\u5E83\u5927\u3055\u306B\u6BD4\u3079\u3066\u8A00\u8A9E\u9593\u306E\u5DEE\u7570\u306F\u6BD4\u8F03\u7684\u5C0F\u3055\u304F\u3001\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E\u5168\u4F53\u3092\u3072\u3068\u3064\u306E\u8A00\u8A9E\u3001\u300C\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8A9E\u300D\u3068\u898B\u306A\u3057\u3001\u5404\u8A00\u8A9E\u3092\u300C\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8A9E\u306E\u65B9\u8A00\u300D\u3068\u3059\u308B\u7ACB\u5834\u3082\u3042\u308A\u3046\u308B\u3002 \u65E5\u672C\u8A9E\u3068\u540C\u3058\u304F\u3001\u76EE\u7684\u8A9E\u3084\u8FF0\u8A9E\u306B\u52A9\u8A5E\u3084\u6D3B\u7528\u8A9E\u5C3E\u304C\u4ED8\u7740\u3059\u308B\u81A0\u7740\u8A9E\u3067\u3001\u6BCD\u97F3\u8ABF\u548C\u3092\u884C\u3046\u3053\u3068\u3092\u7279\u5FB4\u3068\u3059\u308B\u3002\u6587\u306E\u8A9E\u9806\u3082\u57FA\u672C\u7684\u306B\u65E5\u672C\u8A9E\u3068\u540C\u3058\u4E3B\u8A9E-\u76EE\u7684\u8A9E-\u8FF0\u8A9E\u306B\u306A\u308B\u8A00\u8A9E\u304C\u591A\u3044\u3002 \u6B74\u53F2\u5B66\u306E\u6210\u679C\u304B\u3089\u672C\u6765\u3053\u306E\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E\u3092\u8A71\u3059\u4EBA\u3005\u306F\u4E2D\u592E\u30A2\u30B8\u30A2\u30FB\u30E2\u30F3\u30B4\u30EB\u9AD8\u539F\u304B\u3089\u30B7\u30D9\u30EA\u30A2\u306E\u3042\u305F\u308A\u306B\u3044\u305F\u3068\u8003\u3048\u3089\u308C\u308B\u3002\u5206\u5E03\u304C\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E\u3068\u96A3\u63A5\u3059\u308B\u30E2\u30F3\u30B4\u30EB\u8AF8\u8A9E\u3001\u30C4\u30F3\u30B0\u30FC\u30B9\u8AF8\u8A9E\u3068\u306F\u3044\u304F\u3064\u304B\u306E\u8A00\u8A9E\u306E\u7279\u5FB4\u3092\u5171\u6709\u3059\u308B\u305F\u3081\u3001\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E\u3068\u3053\u308C\u3089\u3068\u3092\u3042\u308F\u305B\u3066\u30A2\u30EB\u30BF\u30A4\u8AF8\u8A9E\u3068\u3044\u3046\u3002\u30A2\u30EB\u30BF\u30A4\u8AF8\u8A9E\u306E\u76F8\u4E92\u306E\u7CFB\u7D71\u95A2\u4FC2\u306F\u8A3C\u660E\u3055\u308C\u3066\u3044\u306A\u3044\u304C\u3001\u3082\u3057\u30A2\u30EB\u30BF\u30A4\u8AF8\u8A9E\u3092\u540C\u4E00\u306E\u7956\u8A9E\u3092\u5171\u6709\u3059\u308B\u30A2\u30EB\u30BF\u30A4\u8A9E\u65CF\u3068\u3057\u3066\u8A8D\u3081\u308B\u7ACB\u5834\u306B\u7ACB\u3066\u3070\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E\u306F\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8A9E\u7FA4\u3068\u547C\u3076\u3079\u304D\u3067\u3042\u308A\u3001\u9006\u306B\u3001\u5C06\u6765\u3082\u3057\u30A2\u30EB\u30BF\u30A4\u8A9E\u65CF\u8AAC\u304C\u5B8C\u5168\u306B\u5426\u5B9A\u3055\u308C\u308C\u3070\u3001\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8AF8\u8A9E\u306F\u30C6\u30E5\u30EB\u30AF\u8A9E\u65CF\u3068\u547C\u3070\u308C\u308B\u3088\u3046\u306B\u306A\u308B\u306F\u305A\u3067\u3042\u308B\u3002"@ja ,
		"The Turkic languages constitute a language family of some thirty languages, spoken by Turkic peoples across a vast area from Eastern Europe and the Mediterranean to Siberia and Western China, and are considered to be part of the proposed Altaic language family. Turkic languages are spoken by some 180 million people as a native language; and the total number of Turkic speakers is about 200 million, including speakers as a second language. The Turkic language with the greatest number of speakers is Turkish proper, or Anatolian [and Balkan] Turkish, the speakers of which account for about 40% of all Turkic speakers."@en ,
		"Die Turksprachen \u2013 auch t\u00FCrkische Sprachen oder T\u00FCrksprachen \u2013 bilden eine in Eurasien weit verbreitete Sprachfamilie von rund 40 relativ eng verwandten Sprachen mit etwa 150 Mio. muttersprachlichen Sprechern (bis zu 180 Mio. mit Zweitsprechern). Sie gliedern sich in eine s\u00FCdwestliche (oghusische), s\u00FCd\u00F6stliche (uigurische), westliche (kiptschakische) und nord\u00F6stliche (sibirische) Gruppe, au\u00DFerdem in die Zweige Arghu und Bolgar-T\u00FCrkisch. Mit den mongolischen und tungusischen Sprachen werden die Turksprachen zur Gruppe der altaischen Sprachen zusammengefasst. Ob \"Altaisch\" eine genetische oder nur eine areale Einheit bildet, ist bis heute ungekl\u00E4rt. Die Mehrheit der Forscher geht von einem arealen Sprachbund aus."@de ,
		"\u0422\u044E\u0301\u0440\u043A\u0441\u043A\u0438\u0435 \u044F\u0437\u044B\u043A\u0438\u0301 \u2014 \u0433\u0440\u0443\u043F\u043F\u0430 \u0440\u043E\u0434\u0441\u0442\u0432\u0435\u043D\u043D\u044B\u0445 \u044F\u0437\u044B\u043A\u043E\u0432, \u0448\u0438\u0440\u043E\u043A\u043E \u0440\u0430\u0441\u043F\u0440\u043E\u0441\u0442\u0440\u0430\u043D\u0451\u043D\u043D\u044B\u0445 \u0432 \u0410\u0437\u0438\u0438 \u0438 \u0412\u043E\u0441\u0442\u043E\u0447\u043D\u043E\u0439 \u0415\u0432\u0440\u043E\u043F\u0435. \u041E\u0431\u043B\u0430\u0441\u0442\u044C \u0440\u0430\u0441\u043F\u0440\u043E\u0441\u0442\u0440\u0430\u043D\u0435\u043D\u0438\u044F \u0442\u044E\u0440\u043A\u0441\u043A\u0438\u0445 \u044F\u0437\u044B\u043A\u043E\u0432 \u043F\u0440\u043E\u0441\u0442\u0438\u0440\u0430\u0435\u0442\u0441\u044F \u043E\u0442 \u0431\u0430\u0441\u0441\u0435\u0439\u043D\u0430 \u0440\u0435\u043A\u0438 \u041B\u0435\u043D\u044B \u0432 \u0421\u0438\u0431\u0438\u0440\u0438 \u043D\u0430 \u044E\u0433\u043E-\u0437\u0430\u043F\u0430\u0434 \u0434\u043E \u0432\u043E\u0441\u0442\u043E\u0447\u043D\u043E\u0433\u043E \u043F\u043E\u0431\u0435\u0440\u0435\u0436\u044C\u044F \u0421\u0440\u0435\u0434\u0438\u0437\u0435\u043C\u043D\u043E\u0433\u043E \u043C\u043E\u0440\u044F. \u041E\u0431\u0449\u0435\u0435 \u0447\u0438\u0441\u043B\u043E \u0433\u043E\u0432\u043E\u0440\u044F\u0449\u0438\u0445 \u2014 \u0431\u043E\u043B\u0435\u0435 157 \u043C\u043B\u043D \u0447\u0435\u043B.."@ru ,
		"Las lenguas t\u00FArquicas o t\u00FArcicas constituyen una familia de lenguas estrechamente emparentadas habladas desde Turqu\u00EDa y Europa oriental hasta el Asia central. El miembro m\u00E1s conocido de dicha familia es el turco que es la lengua oficial de Turqu\u00EDa. Debido a ciertos rasgos tipol\u00F3gicos (presencia de sinarmon\u00EDa voc\u00E1lica, orden de constituyentes, existencia de postposiciones, car\u00E1cter aglutinante de la morfolog\u00EDa... ) y bas\u00E1ndose en un pu\u00F1ado de correspondencias l\u00E9xicas se las considera como una rama de la macrofamilia altaica."@es ,
		"Turkick\u00E9 jazyky jsou jednou z v\u011Btv\u00ED altajsk\u00E9 jazykov\u00E9 rodiny, ale n\u011Bkdy jsou pokl\u00E1d\u00E1ny za samostatnou jazykovou rodinu."@cs ,
		"Les lleng\u00FCes turqueses s\u00F3n una divisi\u00F3 de les lleng\u00FCes altaiques. Es parlen en una extensa zona de l'\u00C0sia, que va des de Turquia i l'Azerbaidjan fins a Sib\u00E8ria passant per les estepes de l'\u00C0sia central, per uns 150 milions de persones cap a comen\u00E7aments del 2000."@ca ,
		"\u0422\u044E\u0301\u0440\u043A\u0441\u044C\u043A\u0456 \u043C\u043E\u0301\u0432\u0438 - \u043C\u043E\u0432\u0438 \u0430\u043B\u0442\u0430\u0439\u0441\u044C\u043A\u043E\u0457 \u043C\u0430\u043A\u0440\u043E\u0441\u0456\u043C'\u0457; \u0434\u0435\u043A\u0456\u043B\u044C\u043A\u0430\u0434\u0435\u0441\u044F\u0442 \u0436\u0438\u0432\u0438\u0445 \u0442\u0430 \u043C\u0435\u0440\u0442\u0432\u0438\u0445 \u043C\u043E\u0432 \u0426\u0435\u043D\u0442\u0440\u0430\u043B\u044C\u043D\u043E\u0457 \u0442\u0430 \u041F\u0456\u0432\u0434\u0435\u043D\u043D\u043E-\u0417\u0430\u0445\u0456\u0434\u043D\u043E\u0457 \u0410\u0437\u0456\u0457, \u0421\u0445\u0456\u0434\u043D\u043E\u0457 \u0404\u0432\u0440\u043E\u043F\u0438. \u0406\u0441\u043D\u0443\u044E\u0442\u044C 4 \u0433\u0440\u0443\u043F\u0438 \u0442\u044E\u0440\u043A\u0441\u044C\u043A\u0438\u0445 \u043C\u043E\u0432: \u043F\u0456\u0432\u043D\u0456\u0447\u043D\u0430, \u0437\u0430\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430, \u0441\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430, \u043F\u0456\u0432\u0434\u0435\u043D\u043D\u0430. \u0417\u0430 \u043A\u043B\u0430\u0441\u0438\u0444\u0456\u043A\u0430\u0446\u0456\u0454\u044E \u041E\u043B\u0435\u043A\u0441\u0430\u043D\u0434\u0440\u0430 \u0421\u0430\u043C\u043E\u0439\u043B\u043E\u0432\u0438\u0447\u0430 \u0442\u044E\u0440\u043A\u0441\u044C\u043A\u0456 \u043C\u043E\u0432\u0438 \u043F\u043E\u0434\u0456\u043B\u044F\u044E\u0442\u044C\u0441\u044F \u043D\u0430 6 \u0433\u0440\u0443\u043F: \u0440-\u0433\u0440\u0443\u043F\u0430 \u0430\u0431\u043E \u0431\u0443\u043B\u0433\u0430\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430; \u0434-\u0433\u0440\u0443\u043F\u0430 \u0430\u0431\u043E \u0443\u0439\u0433\u0443\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430 (\u043F\u0456\u0432\u043D\u0456\u0447\u043D\u043E-\u0441\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430); \u0442\u0430\u0443-\u0433\u0440\u0443\u043F\u0430 \u0430\u0431\u043E \u043A\u0438\u043F\u0447\u0430\u0446\u044C\u043A\u0430 (\u043F\u0456\u0432\u043D\u0456\u0447\u043D\u043E-\u0437\u0430\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430): \u0442\u0430\u0442\u0430\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430, \u0431\u0430\u0448\u043A\u0438\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430, \u043A\u0430\u0437\u0430\u0445\u0441\u044C\u043A\u0430, \u043A\u0430\u0440\u0430\u0447\u0430\u0454\u0432\u043E-\u0431\u0430\u043B\u043A\u0430\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430, \u043A\u0443\u043C\u0438\u0446\u044C\u043A\u0430, \u043A\u0440\u0438\u043C\u0441\u044C\u043A\u043E\u0442\u0430\u0442\u0430\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430; \u0442\u0430\u0433-\u043B\u0438\u043A-\u0433\u0440\u0443\u043F\u0430 \u0430\u0431\u043E \u0447\u0430\u0433\u0430\u0442\u0430\u0439\u0441\u044C\u043A\u0430 (\u043F\u0456\u0432\u0434\u0435\u043D\u043D\u043E-\u0441\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430); \u0442\u0430\u0433-\u043B\u0438 \u0433\u0440\u0443\u043F\u0430 \u0430\u0431\u043E \u043A\u0438\u043F\u0447\u0430\u0446\u044C\u043A\u043E-\u0442\u0443\u0440\u043A\u043C\u0435\u043D\u0441\u044C\u043A\u0430; \u043E\u043B-\u0433\u0440\u0443\u043F\u0430 \u0430\u0431\u043E \u043E\u0433\u0443\u0437\u044C\u043A\u0430 (\u043F\u0456\u0432\u0434\u0435\u043D\u043D\u043E-\u0437\u0430\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430); \u0442\u0443\u0440\u0435\u0446\u044C\u043A\u0430 (\u043E\u0441\u043C\u0430\u043D\u043B\u0438), \u0430\u0437\u0435\u0440\u0431\u0430\u0439\u0434\u0436\u0430\u043D\u0441\u044C\u043A\u0430, \u0442\u0443\u0440\u043A\u043C\u0435\u043D\u0441\u044C\u043A\u0430, \u0430 \u0442\u0430\u043A\u043E\u0436 \u043F\u0456\u0432\u0434\u0435\u043D\u043D\u043E\u0431\u0435\u0440\u0435\u0436\u043D\u0456 \u0434\u0456\u0430\u043B\u0435\u043A\u0442\u0438 \u043A\u0440\u0438\u043C\u0441\u044C\u043A\u043E\u0442\u0430\u0442\u0430\u0440\u0441\u044C\u043A\u043E\u0457 \u043C\u043E\u0432\u0438. \u0411\u043B\u0438\u0437\u044C\u043A\u043E 157 \u043C\u043B\u043D. \u043C\u043E\u0432\u0446\u0456\u0432. \u0413\u043E\u043B\u043E\u0432\u043D\u0456 \u043C\u043E\u0432\u0438: \u0442\u0443\u0440\u0435\u0446\u044C\u043A\u0430, \u0442\u0430\u0442\u0430\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430, \u0442\u0443\u0440\u043A\u043C\u0435\u043D\u0441\u044C\u043A\u0430, \u0443\u0437\u0431\u0435\u0446\u044C\u043A\u0430, \u0443\u0439\u0433\u0443\u0440\u0441\u044C\u043A\u0430, \u0447\u0443\u0432\u0430\u0441\u044C\u043A\u0430 \u043C\u043E\u0432\u0430."@uk ,
		"T\u00FCrk dilleri veya T\u00FCrk leh\u00E7eleri olarak Do\u011Fu Avrupa'dan Sibirya ve \u00C7in'in bat\u0131s\u0131na dek uzanan bir alanda ana dil olarak 140-150 milyon ki\u015Fi taraf\u0131ndan, ikinci dil olarak konu\u015Fanlar da say\u0131l\u0131rsa 10 milyon ki\u015Fi taraf\u0131ndan konu\u015Fulan, birbirleri ile \u00E7ok yak\u0131n akraba olan ve 40 ayr\u0131 yaz\u0131 diline b\u00F6l\u00FCnen bir dil grubu tan\u0131mlan\u0131r. T\u00FCrk dilleri Altay dilleri ailesine aittir. En \u00E7ok konu\u015Fulan T\u00FCrk\u00EE dil, T\u00FCrkiye T\u00FCrk\u00E7esidir. T\u00FCrk dillerini di\u011Fer dil ailelerinden farkl\u0131 k\u0131lan m\u00FChim bir \u00F6zelli\u011Fi, konu\u015Fucular\u0131n\u0131n uzun s\u00FCre g\u00F6\u00E7ebe olarak ya\u015Fam\u0131\u015Fl\u0131\u011F\u0131 ve bu y\u00FCzden bu dillerin s\u00FCrekli birbirlerinden etkilenmi\u015F olmalar\u0131d\u0131r. T\u00FCrk dillerinin \u00E7ok say\u0131da ayn\u0131 anlamda kullan\u0131lan ortak s\u00F6zc\u00FCklere sahip olmalar\u0131n\u0131n yan\u0131 s\u0131ra c\u00FCmle yap\u0131lar\u0131 da hep ayn\u0131 kal\u0131r. Bu y\u00FCzden T\u00FCrk dillerinin bir dil ailesi olmad\u0131\u011F\u0131, tek bir dilin leh\u00E7eleri oldu\u011Fu g\u00F6r\u00FC\u015F\u00FC de yayg\u0131nd\u0131r ve T\u00FCrk leh\u00E7eleri, \u00C7a\u011Fda\u015F T\u00FCrk yaz\u0131 dilleri veya T\u00FCrk dilinin kollar\u0131 gibi adland\u0131r\u0131ld\u0131klar\u0131na da rastlayabiliriz. Bu \u00E7izelgede T\u00FCrk dillerinde t\u00FCmce yap\u0131s\u0131n\u0131n ayn\u0131 kald\u0131\u011F\u0131n\u0131 g\u00F6steren bir \u00F6rnek g\u00F6rebilirsiniz: Bu \u00E7izelgede T\u00FCrk dillerindeki ayn\u0131l\u0131klar\u0131 ve ayr\u0131ml\u0131klar\u0131 g\u00F6rebilirsiniz. \u00C7o\u011Fu Altay dillerinde oldu\u011Fu gibi T\u00FCrk dillerinde de b\u00FCy\u00FCk ve k\u00FC\u00E7\u00FCk ses uyumu vard\u0131r (\u00D6zbek\u00E7e hari\u00E7), yaz\u0131mda s\u00F6zc\u00FCkler son ekler alarak uzarlar ve c\u00FCmle yap\u0131s\u0131 \u00F6zne-nesne-y\u00FCklem s\u0131ras\u0131yla olu\u015Fturulur. Kazak\u00E7a \u00F6rnek: jaz (yaz) jaz. u (yaz\u0131) jaz.u. \u015F\u0131 (yaz\u0131c\u0131/yazar) jaz.u. \u015F\u0131. lar (yaz\u0131c\u0131lar) jaz.u. \u015F\u0131. lar. \u0131m (yaz\u0131c\u0131lar\u0131m) jaz.u. \u015F\u0131. lar. \u0131m. \u0131z (yaz\u0131c\u0131lar\u0131m\u0131z) jaz.u. \u015F\u0131. lar. \u0131m. \u0131z. da (yaz\u0131c\u0131lar\u0131m\u0131zda) jaz.u. \u015F\u0131. lar. \u0131m. \u0131z. da. \u011F\u0131 (yaz\u0131c\u0131lar\u0131m\u0131zdaki) jaz.u. \u015F\u0131. lar. \u0131m. \u0131z. da. \u011F\u0131. lar (yaz\u0131c\u0131lar\u0131m\u0131zdakiler) jaz.u. \u015F\u0131. lar. \u0131m. \u0131z. da. \u011F\u0131. lar. dan (yaz\u0131c\u0131lar\u0131m\u0131zdakilerden)"@tr ,
		"Turkse talen vormen een zeer wijd verpreide en nauwverwante taalfamilie die gekenmerkt wordt door verschijnselen als vocaalharmonie en agglutinatie. De Turkse talen worden door deze verschijnselen meestal gerekend tot de Alta\u00EFsche taalfamilie, waartoe ook het Mongools en het Japans behoren, maar dit is niet onomstreden: de overeenkomsten tussen deze talen worden door sommigen toegeschreven aan een Sprachbund. De talen lijken zo veel op elkaar dat ze door sommige taalkundigen als dialecten worden beschouwd, ze zijn dan ook grotendeels onderling verstaanbaar. Volken die Turkse talen spreken worden ook wel aangeduid als de Turkse volkeren. Turkse talen worden over een zeer groot gebied gesproken, van Zuidoost-Europa tot in China en Siberi\u00EB. Men kan de Turkse talen indelen op grond van het voorkomen van een y of een d in het woord voor 'voet' (ayak / adak) en spreekt aldus van ayak-talen en adak-talen. Beide groepen vallen in subgroepen uiteen."@nl ,
		"Turkspr\u00E5k, eller turkiska spr\u00E5k, \u00E4r en spr\u00E5kfamilj inom spr\u00E5kgruppen altaiska spr\u00E5k som talas totalt av cirka 150 miljoner m\u00E4nniskor. Folkgrupper som talar turkiska spr\u00E5k kallas f\u00F6r turkspr\u00E5kiga folk eller turkfolk. Typiskt f\u00F6r turkspr\u00E5k \u00E4r agglutination, vokalharmoni, anv\u00E4ndadet av postpositioner, ordf\u00F6ljden subjekt\u2013objekt\u2013predikat samt avsaknaden av genus. De idag mest talade turkspr\u00E5ken \u00E4r turkiska (62 milj), Azerbajdzjanska (23 milj), uzbekiska (18 milj), turkmeniska (15 milj), tatariska (8 milj), kazakiska (8 milj), och kirgiziska (3 milj)."@sv ,
		"Limbile turcice formeaz\u0103 ramura de vest a familiei limbilor altaice. Cuprind circa 30 de limbi r\u0103sp\u00E2ndite pe o arie \u00EEntins\u0103, din Europa de est p\u00E2n\u0103-n Siberia \u015Fi vestul Chinei. Sunt vorbite ca limbi materne de aproximativ 200 de milioane de persoane, \u015Fi ca limbi secunde de c\u00E2teva zeci de milioane de persoane. Principalele limbi turcice actuale sunt: altai, limba altai de nord, azer\u0103, ba\u015Fkir\u0103, ciul\u00E2m, ciuva\u015F\u0103, g\u0103g\u0103uz\u0103, haca\u0219\u0103, iakut\u0103, karaceai, karakalpac\u0103, kazah\u0103, k\u00E2rg\u00E2z\u0103, kum\u00E2c\u0103, nogai, \u015For\u0103, t\u0103tar\u0103, turc\u0103, turc\u0103 g\u0103g\u0103uz\u0103 balcanic\u0103, turkmen\u0103, tuvin\u0103, uigur\u0103, uigur\u0103 galben\u0103 \u015Fi uzbek\u0103. Limbi turcice disp\u0103rute sunt avara, proto-bulgara, cumana \u015Fi pecenega."@ro ;
	rdfs:comment	""@ja ,
		"T\u00FCrk dilleri veya T\u00FCrk leh\u00E7eleri olarak Do\u011Fu Avrupa'dan Sibirya ve \u00C7in'in bat\u0131s\u0131na dek uzanan bir alanda ana dil olarak 140-150 milyon ki\u015Fi taraf\u0131ndan, ikinci dil olarak konu\u015Fanlar da say\u0131l\u0131rsa 10 milyon ki\u015Fi taraf\u0131ndan konu\u015Fulan, birbirleri ile \u00E7ok yak\u0131n akraba olan ve 40 ayr\u0131 yaz\u0131 diline b\u00F6l\u00FCnen bir dil grubu tan\u0131mlan\u0131r. T\u00FCrk dilleri Altay dilleri ailesine aittir. En \u00E7ok konu\u015Fulan T\u00FCrk\u00EE dil, T\u00FCrkiye T\u00FCrk\u00E7esidir."@tr ,
		"A t\u00F6r\u00F6k vagy t\u00FCrk nyelvek egy k\u00F6r\u00FClbel\u00FCl 30 nyelvb\u0151l \u00E1ll\u00F3 nyelvcsal\u00E1d, mely az altaji nyelvcsal\u00E1dba tarozik \u00E9s Kelet-Eur\u00F3p\u00E1t\u00F3l Szib\u00E9ri\u00E1ig \u00E9s Nyugat-K\u00EDn\u00E1ig h\u00FAz\u00F3d\u00F3 ter\u00FCleten \u00E9l\u0151 t\u00F6r\u00F6k n\u00E9pek besz\u00E9lik, \u00F6sszesen k\u00F6r\u00FClbel\u00FCl 180 milli\u00F3an. A legt\u00F6bben, a t\u00F6r\u00F6k n\u00E9pek mintegy 40%-a, az t\u00F6r\u00F6korsz\u00E1gi t\u00F6r\u00F6k nyelvet besz\u00E9li."@hu ,
		"Las lenguas t\u00FArquicas o t\u00FArcicas constituyen una familia de lenguas estrechamente emparentadas habladas desde Turqu\u00EDa y Europa oriental hasta el Asia central. El miembro m\u00E1s conocido de dicha familia es el turco que es la lengua oficial de Turqu\u00EDa. Debido a ciertos rasgos tipol\u00F3gicos (presencia de sinarmon\u00EDa voc\u00E1lica, orden de constituyentes, existencia de postposiciones, car\u00E1cter aglutinante de la morfolog\u00EDa..."@es ,
		"Le groupe des langues turques (ou langues turquiques pour distinguer la famille des langues du turc moderne] appartient \u00E0 la famille des langues alta\u00EFques. Il comprend une trentaine de langues r\u00E9parties dans une vaste r\u00E9gion allant de l'Europe de l'est \u00E0 la Sib\u00E9rie et \u00E0 l'ouest de la Chine. On estime que 200 millions de personnes pratiquent une langue turque comme langue maternelle, et plusieurs dizaines de millions suppl\u00E9mentaires comme seconde langue."@fr ,
		"Le lingue turche, o turciche, constituiscono una famiglia linguistica di circa trenta lingue, parlate su un'area che spazia dall'Europa orientale alla Siberia e la Cina occidentale da una comunit\u00E0 stimata di 140 milioni di madrelingua, e decine di milioni di locutori come seconda lingua. La lingua turcofona maggiormente parlata \u00E8 il turco, lingua ufficiale della Turchia. Le lingue turche sono tradizionalmente considerate esser parte della famiglia linguistica delle lingue altaiche."@it ,
		"Turkse talen vormen een zeer wijd verpreide en nauwverwante taalfamilie die gekenmerkt wordt door verschijnselen als vocaalharmonie en agglutinatie. De Turkse talen worden door deze verschijnselen meestal gerekend tot de Alta\u00EFsche taalfamilie, waartoe ook het Mongools en het Japans behoren, maar dit is niet onomstreden: de overeenkomsten tussen deze talen worden door sommigen toegeschreven aan een Sprachbund."@nl ,
		"Limbile turcice formeaz\u0103 ramura de vest a familiei limbilor altaice. Cuprind circa 30 de limbi r\u0103sp\u00E2ndite pe o arie \u00EEntins\u0103, din Europa de est p\u00E2n\u0103-n Siberia \u015Fi vestul Chinei. Sunt vorbite ca limbi materne de aproximativ 200 de milioane de persoane, \u015Fi ca limbi secunde de c\u00E2teva zeci de milioane de persoane."@ro ,
		"\u0422\u044E\u0301\u0440\u043A\u0441\u044C\u043A\u0456 \u043C\u043E\u0301\u0432\u0438 - \u043C\u043E\u0432\u0438 \u0430\u043B\u0442\u0430\u0439\u0441\u044C\u043A\u043E\u0457 \u043C\u0430\u043A\u0440\u043E\u0441\u0456\u043C'\u0457; \u0434\u0435\u043A\u0456\u043B\u044C\u043A\u0430\u0434\u0435\u0441\u044F\u0442 \u0436\u0438\u0432\u0438\u0445 \u0442\u0430 \u043C\u0435\u0440\u0442\u0432\u0438\u0445 \u043C\u043E\u0432 \u0426\u0435\u043D\u0442\u0440\u0430\u043B\u044C\u043D\u043E\u0457 \u0442\u0430 \u041F\u0456\u0432\u0434\u0435\u043D\u043D\u043E-\u0417\u0430\u0445\u0456\u0434\u043D\u043E\u0457 \u0410\u0437\u0456\u0457, \u0421\u0445\u0456\u0434\u043D\u043E\u0457 \u0404\u0432\u0440\u043E\u043F\u0438. \u0406\u0441\u043D\u0443\u044E\u0442\u044C 4 \u0433\u0440\u0443\u043F\u0438 \u0442\u044E\u0440\u043A\u0441\u044C\u043A\u0438\u0445 \u043C\u043E\u0432: \u043F\u0456\u0432\u043D\u0456\u0447\u043D\u0430, \u0437\u0430\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430, \u0441\u0445\u0456\u0434\u043D\u0430, \u043F\u0456\u0432\u0434\u0435\u043D\u043D\u0430."@uk ,
		"Turkkilaiset kielet ovat noin kolmekymment\u00E4 kielt\u00E4 sis\u00E4lt\u00E4v\u00E4 kieliryhm\u00E4. Turkkilaiset kielet ovat l\u00E4heist\u00E4 sukua kesken\u00E4\u00E4n, sill\u00E4 niiden uskotaan eriytyneen verrattain my\u00F6h\u00E4\u00E4n, ajanlaskun alun aikoina. Turkkilaiset kielet ovat varmuudella sukua vain kesken\u00E4\u00E4n: ne on joskus yhdistetty mongoli- ja tunguusikielten kanssa altailaiseksi kielikunnaksi, mutta t\u00E4m\u00E4 on j\u00E4\u00E4nyt todistamattomaksi hypoteesiksi."@fi ,
		"Die Turksprachen \u2013 auch t\u00FCrkische Sprachen oder T\u00FCrksprachen \u2013 bilden eine in Eurasien weit verbreitete Sprachfamilie von rund 40 relativ eng verwandten Sprachen mit etwa 150 Mio. muttersprachlichen Sprechern (bis zu 180 Mio. mit Zweitsprechern). Sie gliedern sich in eine s\u00FCdwestliche (oghusische), s\u00FCd\u00F6stliche (uigurische), westliche (kiptschakische) und nord\u00F6stliche (sibirische) Gruppe, au\u00DFerdem in die Zweige Arghu und Bolgar-T\u00FCrkisch."@de ,
		"Les lleng\u00FCes turqueses s\u00F3n una divisi\u00F3 de les lleng\u00FCes altaiques. Es parlen en una extensa zona de l'\u00C0sia, que va des de Turquia i l'Azerbaidjan fins a Sib\u00E8ria passant per les estepes de l'\u00C0sia central, per uns 150 milions de persones cap a comen\u00E7aments del 2000."@ca ,
		"Tyrkiske spr\u00E5k, snakkes av ca. 2,5 % av menneskeheten. Det er navnet p\u00E5 ei gruppe spr\u00E5k som utgj\u00F8r en egen spr\u00E5kfamilie, akkurat som sibotibetanske spr\u00E5k, indoeuropeisk, uralsk og semittisk, for \u00E5 nevne de spr\u00E5kfamiliene som tyrkiske spr\u00E5k er i n\u00E6rkontakt med. Tyrkiske spr\u00E5k omfatter alts\u00E5 langt flere spr\u00E5k enn Tyrkia-tyrkisk som blir brukt blant annet i Tyrkia. Tyrkiske spr\u00E5k er sannsynligvis beslekta med mongolsk, i den altaiske spr\u00E5kfamilien."@no ,
		""@zh ,
		"J\u0119zyki tureckie albo turkijskie - najliczniejsza podrodzina j\u0119zyk\u00F3w a\u0142tajskich, obejmuj\u0105ca oko\u0142o 140 mln m\u00F3wi\u0105cych. Zamieszkuj\u0105 oni obszar Azji Mniejszej, Zakaukazia, Azji \u015Arodkowej i Syberii, a tak\u017Ce Europy Wschodniej. Dziel\u0105 si\u0119 na nast\u0119puj\u0105ce grupy: bu\u0142garsk\u0105, oguzyjsk\u0105, kipczack\u0105, kar\u0142uck\u0105 czyli krachanidzk\u0105, p\u00F3\u0142nocnosyberyjsk\u0105 i po\u0142udniowosyberyjsk\u0105. Dawniej jedyn\u0105 nazw\u0105 na t\u0119 rodzin\u0119 j\u0119zykow\u0105 u\u017Cywan\u0105 w polskiej turkologii by\u0142 termin \"j\u0119zyki tureckie\"."@pl ,
		"The Turkic languages constitute a language family of some thirty languages, spoken by Turkic peoples across a vast area from Eastern Europe and the Mediterranean to Siberia and Western China, and are considered to be part of the proposed Altaic language family. Turkic languages are spoken by some 180 million people as a native language; and the total number of Turkic speakers is about 200 million, including speakers as a second language."@en ,
		"Turkspr\u00E5k, eller turkiska spr\u00E5k, \u00E4r en spr\u00E5kfamilj inom spr\u00E5kgruppen altaiska spr\u00E5k som talas totalt av cirka 150 miljoner m\u00E4nniskor. Folkgrupper som talar turkiska spr\u00E5k kallas f\u00F6r turkspr\u00E5kiga folk eller turkfolk. Typiskt f\u00F6r turkspr\u00E5k \u00E4r agglutination, vokalharmoni, anv\u00E4ndadet av postpositioner, ordf\u00F6ljden subjekt\u2013objekt\u2013predikat samt avsaknaden av genus."@sv ,
		"As l\u00EDnguas turcomanas ou turcas, tamb\u00E9m ditas t\u00FArquicas, t\u00FArcicas, ou ainda turco-t\u00E1rtaras, formam um ramo da fam\u00EDlia de l\u00EDnguas altaicas, totalizando cerca de trinta idiomas, falados do Leste Europeu at\u00E9 a parte mais ocidental da China e norte da Sib\u00E9ria, com cerca de 140 milh\u00F5es de falantes nativos. Divide-se em cinco ramos principais: o kiptchak, o oguz, o arghu, o uigure e o siberiano."@pt ,
		"\u0422\u044E\u0301\u0440\u043A\u0441\u043A\u0438\u0435 \u044F\u0437\u044B\u043A\u0438\u0301 \u2014 \u0433\u0440\u0443\u043F\u043F\u0430 \u0440\u043E\u0434\u0441\u0442\u0432\u0435\u043D\u043D\u044B\u0445 \u044F\u0437\u044B\u043A\u043E\u0432, \u0448\u0438\u0440\u043E\u043A\u043E \u0440\u0430\u0441\u043F\u0440\u043E\u0441\u0442\u0440\u0430\u043D\u0451\u043D\u043D\u044B\u0445 \u0432 \u0410\u0437\u0438\u0438 \u0438 \u0412\u043E\u0441\u0442\u043E\u0447\u043D\u043E\u0439 \u0415\u0432\u0440\u043E\u043F\u0435. \u041E\u0431\u043B\u0430\u0441\u0442\u044C \u0440\u0430\u0441\u043F\u0440\u043E\u0441\u0442\u0440\u0430\u043D\u0435\u043D\u0438\u044F \u0442\u044E\u0440\u043A\u0441\u043A\u0438\u0445 \u044F\u0437\u044B\u043A\u043E\u0432 \u043F\u0440\u043E\u0441\u0442\u0438\u0440\u0430\u0435\u0442\u0441\u044F \u043E\u0442 \u0431\u0430\u0441\u0441\u0435\u0439\u043D\u0430 \u0440\u0435\u043A\u0438 \u041B\u0435\u043D\u044B \u0432 \u0421\u0438\u0431\u0438\u0440\u0438 \u043D\u0430 \u044E\u0433\u043E-\u0437\u0430\u043F\u0430\u0434 \u0434\u043E \u0432\u043E\u0441\u0442\u043E\u0447\u043D\u043E\u0433\u043E \u043F\u043E\u0431\u0435\u0440\u0435\u0436\u044C\u044F \u0421\u0440\u0435\u0434\u0438\u0437\u0435\u043C\u043D\u043E\u0433\u043E \u043C\u043E\u0440\u044F."@ru ,
		"Turkick\u00E9 jazyky jsou jednou z v\u011Btv\u00ED altajsk\u00E9 jazykov\u00E9 rodiny, ale n\u011Bkdy jsou pokl\u00E1d\u00E1ny za samostatnou jazykovou rodinu."@cs ;
	foaf:depiction	<http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/0a/Map-TurkicLanguages.png> .
@prefix skos:	<http://www.w3.org/2004/02/skos/core#> .
@prefix ns11:	<http://dbpedia.org/resource/Category:> .
dbpedia:Turkic_languages	skos:subject	ns11:Turkic_peoples ,
		ns11:Turkic_languages .
@prefix ns12:	<http://dbpedia.org/resource/Template:> .
dbpedia:Turkic_languages	dbpprop:wikiPageUsesTemplate	ns12:infobox_language_family ;
	dbpprop:iso	"trk"@en ;
	dbpprop:familycolor	"Altaic"@en ;
	dbpprop:fam	dbpedia:Altaic_languages ;
	dbpprop:map	" 300px<br>Countries and autonomous subdivisions where a Turkic language has official status"@en ;
	dbpprop:child	dbpedia:Arghu-Turkic_language ,
		"Southwestern"@en ,
		"Northwestern"@en ,
		dbpedia:Oghur_languages ,
		"Northeastern"@en ,
		"Southeastern"@en ;
	dbpprop:region	dbpedia:China ,
		dbpedia:Eastern_Europe ,
		dbpedia:Siberia .
@prefix ns13:	<http://www4.wiwiss.fu-berlin.de/flickrwrappr/photos/> .
dbpedia:Turkic_languages	dbpprop:hasPhotoCollection	ns13:Turkic_languages .
dbpedia:Bashkir_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Golden_Horde	dbpprop:commonLanguages	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Turkish_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Tuvan_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Chuvash_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Crimean_Tatar_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Afshar_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Old_Turkic	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Markazi_Province	dbpprop:languages	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Bulgar_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Khazar_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Dolgan_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Sakan_language	dbpprop:forProperty	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Tofa_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Chagatai_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Balkan_Gagauz_Turkish_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Cypriot_Turkish	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Gibrizlija	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Gunnar_Jarring	dbpprop:shortDescription	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Azerbaijani_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Abbasid_Caliphate	dbpprop:commonLanguages	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Karakalpak_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Karaim_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Khakas_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Nogai_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Ottoman_Turkish_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Khorasani_Turkic_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Qashqai_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Salar_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Shor_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Western_Yugur_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Baraba_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Lop_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Sakha_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Kazakh_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Uyghur_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Kyrgyz_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Afsharid_dynasty	dbpprop:commonLanguages	dbpedia:Turkic_languages .
<http://dbpedia.org/resource/Kerm%C4%81n_Province>	dbpprop:languages	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Pecheneg_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Altay_people	dbpprop:langs	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Ili_Turki_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
<http://dbpedia.org/resource/%C3%84ynu_language>	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Turkic	dbpprop:disambiguates	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Urum_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
<http://dbpedia.org/resource/Fuy%C3%BC_G%C3%AFrg%C3%AFs_language>	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Gagauz_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Rashidun_Caliphate	dbpprop:commonLanguages	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Karachay-Balkar_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Chagatai_Khanate	dbpprop:commonLanguages	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Kumyk_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Altay_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Turkmen_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Tatar_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Uzbek_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Kypchak_languages	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Oghuz_languages	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Khalaj_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Oghur_languages	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Chulym_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Ferghana_Kypchak_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Karagas	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Karamanli_Turkish	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Krymchak_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:North_Azeri_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Northern_Altai_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Northern_Uzbek_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Eastern_Turkic_languages	dbpprop:redirect	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Turkish_languages	dbpprop:redirect	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Salchuq_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:South_Azeri_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Southern_Altai_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Southern_Uzbek_language	dbpprop:fam	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Tiele_people	dbpprop:langs	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Turkic_Languages	dbpprop:redirect	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Turkic_language	dbpprop:redirect	dbpedia:Turkic_languages .
dbpedia:Turkic_philology	dbpprop:redirect	dbpedia:Turkic_languages .
@prefix yago:	<http://mpii.de/yago/resource/> .
yago:Turkic_languages	owl:sameAs	dbpedia:Turkic_languages .